Spēles ar uguni
Komentāri:
Inese* -
2010-07-09 19:32
Nevajag sevi mocīt. Noņemoties ar domām par bijušo zaudējam tagadni. Nav iespējams pa īstam mīlēt savu cilvēku ar, kuru esi kopā, ja domā par bijušo.
Ir vienkārši apziņas līmenī jāsaprot, ka pagātne ir beigusies. Ir jāpalaiž cilvēks gan fiziski, gan domās. Pasaki paldies par to kas skaists ir bijis un viss. Vairs par viņu nedomā.
Un kā tik tā doma atkal nāk prātā, tā " uzšauj sev pa pirkstiem, ka nedrīkst" ;)
Jo tici man, tas šobrīd jau vairāk ir niķis un pieradums. Ir tik pierasti par viņu domāt, ka, ja vien sevi nebremzē, tad var sadomāties nez ko. Arī to, kā nekad nebūtu bijis realitātē.
Sāc kopt un audzēt visu, kas ir šobrīd. Un Tu pati būsi ieguvēja.
Ir laime dzīvot tagadnē. Ir laime dzīvot mīlestībā.
Mīlestība rodas mūsos, tikai nevajag viņu nomušīt ar domām par kādu citu;)
Es novēlu Tev, Kristiana, palaist vaļā pagātne un iemīlēt tagadni. Un būt laimīgai! :)
Inese* -
2010-07-15 05:07
zelta vērts komentārs!
Paldies, Agnese:)
Inese* -
2010-12-01 21:39
Manuprāt šis brīdis ir tik ļoti vārīgs un izdarīt straujas kustības diez vai vajag. Šobrīd jau Tev nav pat iespēju pieņemt adekvātu lēmumu.
Man šķiet, ka sākotnēji ir kaut kā jāmēģina tikt līdz stāvoklim, kad spēj kaut ko analizēt. Un tad sevī pameklē vai gadījumā kādu laiku atpakaļ jau pati nevedināji attiecības uz to, lai tās beigtos vai vismaz satricinātos. Parasti jau smalkajā laukā viss ir noticis iepriekš un mūsu priekšnojautas, zemapziņa un varbūt pat apziņa visu to jau bija iepriekš izdomājusi. Tikai kamēr to visu tikai domā, tikmēr nesāp.
Kad notiek, tad sāp.
Ja spēj izanalizēt kapēc tā notika un cik ļoti tā atsvešināšanās bija Tava izvēle, tad sāc savās sajūtās meklēt mīlestību.
Tas, kas ir šobrīd - tā var arī nebūt mīlestība. Tā drīzāk būs izmisīga ķeršanās pie tā, kas slīd ārā no rokām. Tādēļ ir svarīgi meklēt vai kādu laiku atpakaļ '- bija vai vairs nebija.
Un tad sāk sarunas ar sevi un ar Dievu. Kā ir vai šobrīd Tev ir iespēja sakārtot šīs savas attiecības un jums abiem kļūt stiprākiem un mīlošākiem vienam pret otru, vai arī varbūt, ka tieši šobrīd Dievs atbrīvo Tavā dzīvē vietu, lai tur varētu ienākt īstā lielā Mīlestība.
Inese* -
2011-02-27 04:56
Īstenībā, ja pārzin Visuma likumus un ja izprot vīrišķo un sievišķo enerģiju, tad gan vīriešu, gan sieviešu rīcība ir prognozējama.
Tas jau tieši ir tas, ko mēs šeit mācamies - saprast kopsakarības.
Cits jautājums -kāpēc Tevi tas aizskāra:)
Inese* -
2011-03-01 04:53
Katra sieviete pati iekšēji zina, vai viņa, komunicējot ar citiem vīriešiem, jau ir krāpšanas sākumā, vai nē.
Ir viena lieta, ko vienīgi gribu piebilst - romantisku paralēlu attiecību vaidošana (kaut virtuāli) ar citiem vīriešiem ļoti deldē sievietes enerģētiku. Sieviete būtībā izdāļājās līdzīgi sīknaudai.
Ar vīrieti ir tāpat.
Neuzticība ir enerģētikas graušana.
Un kad tā (galvā) sākas, to jau katrs pats ļoti labi zin.
Vienmēr ir mirklis, kad pateikt - turpmāk sevi cienīšu un mīlēšu un mana enerģētika būs vesela un netiks no lieka nopludināta paralēlām attiecībām ;)
Tā ir mūsu pašu izvēle!
Inese* -
2011-03-01 23:21
Ja izmainīšanās notikusi no vīra prom, tad tagad vajadzētu pamainīties tā, lai satuvinātos.
Viss jau atkarīgs no iekšējā uzstādījuma.
Kad uzsākam garīgo ceļu un attīstību, tad vislielākā bīstamība ir sākt iekšēji izturēties augstprātīgi ar sajūtu, ka tas otrs tagad bremzē vai ka viņš ir kaut kā jāvelk līdzi.
Īstenībā attiecības ir tieši sieviešu joma. Sieviete ir tā, kas mainoties, kopj attiecības un veido kopdzīvi, kas piepildīta ar laimi un mīlestību.
Tā nav vīriešu joma. Viņi pat gribēdami to nevar izdarīt.
Sievietes garīgā attīstība iet roku roku ar ģimenes laimi. Ja ne....tad tas ir tālu no laimes terapijas;)
Par šo es, šķiet, uzrakstīšanu nākamo rakstu.
Labs temats. Tas noderēs daudziem.
Paldies, Inga!!!!
Inese* -
2011-03-02 17:53
Inga. Es, protams, piekrītu.
Lai gan par sevi es varētu teikt tā, ka darītu visu iespējamo, lai sakārtotu ģimeni, lai palīdzētu vīram augt, lai kopā meklētu laimi un tikai tad, ja viss totāli nesanāktu, tad sāktu domāt par šķiršanos.
Tur jābūt ļoti uzmanīgam ar izvēli.
Es iestājos par ģimenes saglabāšanu un mīlestības atjaunošanu.
Inese* -
2011-03-06 01:34
Paldies, Kika, par Tavu stāstu.
Komentējot par to līdzvērtību vai nevienlīdzību - es nozīmības ziņā gan vīrieti, gan sievieti vērtēju līdzīgi. Par to nav runas. Vienīgi, ko vienmēr saku sieviešu auditorijās, ka "attiecības ir sieviešu lauciņš" un tas vienmēr ir tā kā vairāk mūsu pārraudzībā.
Bet, ja es šeit runātu ar vīriešu auditoriju, tad es stāstītu par to kā mīlēt, atbalstīt un lutināt sievas.
Viss atkarīgs no tā ar ko un kur sarunājamies.
Inese* -
2011-12-08 07:07
Protams, var aizstāt. ļoti daudz dažādas garīgās un fiziskās prakses to piedāvā. Zinu cilvēkus, kas nodarbojas ar jogu un eksperimentē ar savām izjūtām, aizturot elpu un pildot īpašus vingrojumus, lai radītu šādu efektu. Zinu, ka ir cilvēki, kas peldās aukstā ūdenī un dara to ilgi (līdz eiforijai). Ir cilvēki, kas iet pirtī milzīgā karstumā un pēc tam ilgstoši sēž āliņģī (kamēr galva griežas). Ir cilvēki, kas badojas 40 un 50 dienas utt.
Tas viss ir gana ekstrēmi un gana nervu kutinoši, sniedz asas izjūtas un mazina rutīnu (lai gan parasti jau šādiem cilvēkiem rutīnas dzīvē vairs nav).
Vai to visu vajag?
Nezinu.
Man nē.
Bet ja ir cilvēki, kam vajag, tad labāk to darīt ar kādu garīgu mērķi.
Kā Tev iet? Es sen neesmu ar Tevi tikusies un sarunājusies. Nu jau būs kādas 3 dienas. Pa šo laiku ir daudz kas noticis un daudz kas tāds, kas ir stāstīšanas vērts, jo pilns dažādām atziņām un izjūtām.
Ir iznācis žurnāla UNA pielikums par attiecībām. Ir tur manas dzīves stāsts. Kādā no sarunām izstāstīšu kā jutos lasot savu dzīvi ar cita roku rakstītu.
Ir bijušas fantastiskas tikšanās un jauki semināri, kas mudinājis domāt vēl un diskutēt vēl.
Esmu bijusi dažādos pasākumos, tai skaitā šodien noskatījos filmu „Sekss un lielpilsēta 2”.
Filma krāsaina. Skaista. Un bija epizodes, kas ir vairāku sarunu vērtas.
Gribu ar Tevi par to parunāt.
Piemēram, viena epizode bija par to vai atļauties skūpstīties ar citu, ja tev ir vīrs, vai nē. Vai pateikt viņam par to, ja tā ir sanācis, vai tomēr nē.
Filmā tas viss bija skaisti. Viņa viņam pateica, viņš viņai uzdāvināja melnā briljanta gredzenu un viņi dēļ tā pārvarēja laulības krīzi.
Bet dzīvē? Kā ir dzīvē?
Vai ir pieļaujams skūpstīties, pieglausties, flirtēt, koķetē, vai varbūt pārgulēt ar kādu citu, ja esi precējies?
Un kur ir tā robeža, kuru pārkāpt vai nepārkāpt?
Kā tas ir Tev?
Es zinu par sevi. Man patīk būt viena vīrieša sievietei pat domās. Man patīk būt sava vīra sievai. Tikai tā es saprotu ģimeni. Tikai tā es mīlu.
Jo, ja zinām, ka domas rada notikumus, ja zinām, ka domas materializējas, tad sanāk, ka, ja kaut domās kādam pieglaužamies, ar kādu tuvināmies, tad šādi formējam nākotnes notikumus. Tātad sev atļaujam būt neuzticīgiem/ām.
Ko nozīmē neuzticība?
Neuzticība ir enerģijas noplūde.
Ja mīloši sieviete un vīrietis kopā rada milzīgu spēku un kopēju radošu mīlestības enerģētiku, tad savukārt, veidojot mīlas trīsstūrus, rombus, astoņstūrus vai vēl kādas citas ģeometriskas figūras, mēs šo enerģiju sadalām starp visiem iesaistītajiem.Un tā vietā, lai mīlestībā stiprinātos un gūtu veselīgu vīrieša - sievietes enerģijas apmaiņu, mēs sevi tērējam slēpjoties, baidoties, noņemoties ar netīru sirdsapziņu, ar analizēšanu un uztraukšanos. Kam tas vajadzīgs? Vai tas kādam kaut ko dod?
Tā ir tāda kā spēlēšanās ar uguni.
Par visu vienmēr ir jāmaksā.
Un viss kā bumerangs nāk atpakaļ.
Un dzīve gādās par to, lai visas sāpes, ko mēs esam kādam nodarījuši, mēs saņemtu atpakaļ.
Vai gribēsim?
Es novēlu Tev dzīvot mīlestībā un harmonijā. Tiklīdz sākas slēpti gājieni, noslēpumi un meli – tā ir destruktīvā enerģija. Tā ir ārdoša enerģija.
Vienlaicīgi nevar gan radīt (mīlestību, ģimeni, labas attiecības utt), gan ārdīt. Sanāk vai nu viens vai otrs.
Es Tev novēlu Mīlestību! |
